Mazovijas psiholoiiskie pctijumi

Profesijas izvçle nav visvienkârðâkâ, ja vien nejûtam ârkârtas aicinâjumu veikt kâdai konkrçtai darbîbai pieðíirtâs funkcijas. Daudz vairâk cilvçku nolemj mâcîties psiholoìiju, jo ðî lieta mûs pavada visos eksistences aspektos, un ir liels pieprasîjums pçc psihologiem skolâs, klînikâs un plaðsaziòas lîdzekïos, mârketingâ, reklâmâ, politikâ vai sarunâs.

Darbs kâ psihologs ir ïoti interesanta interese, jo tas galvenokârt ir pârstâvis, un katram no mums ir sava veida unikâla mîkla. Paðreizçjâ profesijâ vissvarîgâkais ir spçja uzklausît, kâ arî objektivitâte. Îpaði klînikâs sçdoðie psihologi katru dienu meklç daþâdas problçmas, kas apvieno nabadzîbu, alkoholismu, atstumtîbu no sabiedrîbas vai spçku ìimenç. Patieðâm, pastâv gadîjumi, kurus nevar pazît vienaldzîgi, bet jûs arî nevarat emocionâli iesaistîties. Vienîgâ palîdzîba ir tad saruna, kas ïaus personai izlaist slâpçtâs emocijas un lûgt viedokli par objektîvu un pilnîgi objektîvu personu.Viena sanâksme dod skaidru priekðstatu par strupceïu, un daþreiz sistemâtiskas vizîtes notiek ikdienas dzîvç. Psihologs, papildus savâm domâm, ko viòð izmantoja sanâksmçs ar pacientiem, papildus norâda uz atbilstoðiem uzòçmumiem, kas sadarbojas ar psiholoìisko konsultâciju centru, kas ir piepildîts ar lielu problçmu, viòi var arî izdarît daudz konkrçtâ brîdî nekâ viens psihologs. Aizvien populârâks iemesls, kâpçc mçs atsaucamies uz psihologiem, ir visuresoðs stress, kas neïauj mums darboties pareizi.

Dr Farin Man

Bçrnu gadîjumâ tâ jçga ir vecâku zinâðanu un apòemðanâs trûkums, problçmas grupâ, vienaudþu akcentçðanas trûkums un bieþi vien ar stimulantiem saistîtas problçmas. Savukârt pieauguðie ir noraizçjuðies par atpûtu, laikietilpîgu darbu, finansçm un ìimenes problçmâm. Psihologa apmeklçjums ir lielisks sâkums pozitîvam neveiksmes izbeigumam un rada sajûtu, ka mçs neesam ar pilnu pilnu.